Sākums

Sporta sacensības

Kāpēc darbs ar jauniešiem ir svarīgs ikvienam

No 11. – 17. Novembrim Portugāles pilsētā Bragā, notika mācības Eiropas jauniešu darbiniekiem 100% Youth City  projekta ietvaros. 100% Youth City ir Erasmus+ programmas KEY ACTION 02 atbalstīts projekts. 100% Youth City konsorcija priekšgalā ir Bragas pilsēta, kopā ar Valensiju (Spānija), Torīno (Itālija), Klužu (Rumānija), Gendžu (Azerbaidžāna), Varnu (Bulgārija) un Rīgu.

Šajās mācībās piedalījās arī Gailīšu pagasta jauniešu darbiniece Līva Kalniņa.

Tas, ko 100% Youth City māca, ir visu pilsētas attīstībā un jauniešu darbā iesaistīto personu domāšanas procesa pareiza virzība soli pa solim uz pilsētvidi, kura ir nevis 100% jauniešiem, bet gan tāda, kura uz visiem 100% IZPROT jauniešus un dara visu, lai jauniešu vajadzības tiktu arvien vairāk izpildītas.

Portugāles pilsētas Bragas mērs Ricardo Rio min trīs galvenos iemeslus, kāpēc ir vitāli nepieciešams strādāt pie jauniešu dzīves vides uzlabošanas katrā pilsētā, neatkarīgi no to lieluma, bet jo īpaši mazajās pilsētās, no kurām jaunieši aizbrauc, jo netiek nodrošnātas jauniešu vislielākās vajadzības - izglītības un darba iespējas:

1. Pilsētu vai novadu izpildvara strādā, lai pārstāvētu pilnīgi visus sabiedrības locekļus un jaunieši ir liela sabiedrības daļa. Ir jādomā par sabiedrības nākotni un tieši jaunieši arī ir sabiedrības nākotne.
2. Novadiem ir nepieciešama enerģija – enerģija darbiem un idejām. Jauniešiem ir šīs idejas un enerģija to izpildīšanai.
3. Politiskā atbildība. Mūsdienās liela daļa jauniešu neiesaistās un pat neinteresējas par politiskajiem procesiem, tādēļ tieši šī brīža politiķiem ir jāpierāda sevi kā uzticamiem varas pārstāvjiem un jādemonstrē, ka politiskie procesi ir vērsti uz uzticamu iedzīvotāju interešu aizstāvēšanu un pārstāvēšanu. Šis darbs jāveic ar jauniešiem, jo tieši viņi kļūs par nākošajiem politiķiem un viņi izlems lietas nākotnē. 

No savas puses uzreiz jāmin, ka svarīgi ir arī saprast, ka jaunieši nav tikai skolēni, bet gan visi iedzīvotāji līdz 25 gadu vecumam, tātad jau pilntiesīgi sabiedrības locekļi, kuri maksā nodokļus un var vēlēt.

Bieži jaunieši tiek uzskatīti par problēmu un tāpēc tiek ignorēti un aizmirsti. Taču jauniešu sektors būtu jāuzskata par risinājumu problēmām, kā aktīvs un visaptverošs potenciāls inteliģentai un patstāvīgai izaugsmei.

Tādās pilsētās, kā Bauska, kur darbs ar jauniešem var teikt ir tikai tikko sācies, galvenais ir jauniešu vēlmju un vajadzību noskaidrošana un tikai tad dažādu pasākumu un projektu veidošana. Novadā strādājošajiem un jauniešu jomā iesaistītajiem var šķist, ka viņi zin, kas jauniešiem ir nepieciešams, taču īstebībā mēs varam diezgan stipri kļūdīties, ja vien nesākam savu darbu ar regulāru un visaptverošu jauniešu aptaujāšanu. Mūsu novads ir salīdzinoši mazs, lai visiem jauniešu darbiniekiem kopīgi strādājot nebūtu neiespējami aptaujāt visu skolu jauniešus. Studējošos vai jau mācības pabeigušos jauniešus aptaujāt ir grūtāk, taču nebūt ne neiespējami, it īpaši šajos sociālo mediju popularitātes laikos. Un rezultāti mūs noteikti pāsteigs. Kā piemēru varu minēt, Bragas pilsētas 6-12 gadus veco bērnu realizēto projektu pilsētas centrā - modernu, kokam līdzīgu instalāciju ar saules paneļiem zaros, kur ikviens var uzlādēt savu viedierīci.

Kā nākamais svarīgais solis 100% Jauniešu pilsetas modeļa ieviešanai, tiek minēts funkcionējošas Jauniešu domes izveide. Turklāt šai domei ir jabūt pēc iespējas plašak pārstāvētai visās jauniešu vecuma kategorijās - 13-25, jeb citās ES valstīs pat līdz 30 gadiem. Pats svarīgākais šādas domes pastāvēšanas priekšnosacījums ir tas, ka tajā ne tikai ieklausās un palīdz realizēt tās ieceres īstās pilsētas domes duputāti un mērs, bet tas, ka tai ir pašai savs, novada finansēts budžets, jo tikai tad, ja jaunieši paši var lemt par jauniešem un realizēt nolemto - pilsēta ir jauniešu pilsēta!

Tā kā Bauskā jauniesu dome tiks veidota ar 2019. gadu, tad vajadzētu strādāt pie tā, lai tās darbība nebūtu tikai “uz papīra”, bet gan ar reālu lemt un rīcībspēju.

Kā biežas jauniešu dzīves īstenotājas tiek minētas tieši nevalstiskās organizācijas un biedrības, taču tām jābūt gan pašvaldības atbalstītām, gan dibinātām ar konkrētiem mērķiem - tiem nevajadzētu pārklāties ar citu organizāciju mērķiem, lai netiktu radīta lieka konkurence budžeta un projektu finansēšanā. Arī šādu organizāciju ģeogrāfiskajam izvietojumam būtu jābūt stingri plānotam tā, lai pakalpojumi jauniešiem būtu vienmerīgi pieejami visā novadā.

NVO un biedrību darbība jau to dibināšanas brīdī būtu jāplāno tā, lai tās spētu ilgspējīgi piesaistīt papildus līdzekļus savai darbībai no dažādiem fondiem un ES projektiem, un tās nebūtu finansētas tikai no novada līdzekļiem. Diemžēl daudzas šadas organizācijas bieži tiek nodibināts balstoties uz kādiem konkrētā gada vai 5 gadu ES plāniem un pēc šī termiņa vairs nespēj rast savai darbībai finansējumu. Arī šeit ir jārod risinājumu, savu darbību orientējot uz ES politikas virzieniem un mērķiem, kuri ir aktuāli katru gadu un katru plānošanas periodu. Šī gada novembrī prezentētie ES ilgtermiņa mērķi (līdz 2050. gadam) ir vērsti uz plaukstošu, modernu, konkurētspējīgu un klimatu saaudzējošu ekonomiku. Stratēģija sevī ietver arī pilsoņu atbildības un iesaistīšanās palielināšanu, īpaši jauniešu iesaisti klimata uzlabošanā, kā arī mobilitātes uzlabošanu.

100% Youth City modeļa ietvaros ir izstrādāti arī konkrēti jautājumi, uz kuriem būtu jāatbild jebkurai pilsētai jeb novadam, lai saprastu cik jauniešiem draudzīga pilsēta ir konkrētajā brīdī. Rodot atbildes uz šiem jautājumiem var redzēt, pie kuriem jautājumiem ir jāpiestrādā un kuras jomas jauzlabo. Tad visas idejas uzlabojumiem ir "jānotestē" jauniešu vidū un tikai tad, kad jaunieši tās atzīst par viņiem tiešām vajadzīgām un efektīvām, tās var realizēt dzīvē. Jo ne vienmer redzot, ka pilsētā nav jauniešu centrs, ir uzreiz jāsāk tāds veidot. Ļoti iespējams, ka jauniešiem ir nepieciešams labāk uzlabot kādu esošu iestāžu darbu, kuras varētu veikt jauniešiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, ja jaunieši kā vienu no savām vajadzībām min jauniešu koncertu rīkošanas vietu, tad iespējams jārod ciešāka jauniešu un kultūras centru sadarbība.

Rīga 100% Youth city projekta ietvaros strādāja pie sešiem dažādiem virzieniem:

1. Koordinēja lēmumu un noteikumu, kuri attiecas uz jauniešiem, ieviešanu pilsētā. (Ieskaitot starpnozaru sadarbību un izpēti)
2. Attīstot jauniešu nodarbinātību un ekonomisko neatkarību (ieskaitot organizāciju vsaras darba aktivitātes jauniešiem, sociālās uzņēmējdarbības izglītošana jauniešu organizācijām, neformālās izglītības aktivitātes, lai uzlabotu jauniešu prasmes un kompetences)
3. Atbalstīja jauniešu iniciatīvas un jauniešu NVO (ieskaitot finansējumu jauniešu iniciatīvām, jauniešu NVO rīkotajām aktivitātēm, spēju uzlabošanai, nodrošinot apmācības jauniešu darbiniekiem, nodrošinot jauniešu centrs “Kaņieris” darbību).
4. Iesaistot jauniešus pašvaldības darbā, izveidojot iekļaujošu vidi jauniešiem (atbalstot un apmācot jauniešu domi, organizējot jauniešu forumus, iesaistot NVO lēmumu pieņemšanā, informējot jauniešus par piedalīšanās iespējām un aktivitātēm)
5. Īstenojot jauniešu apmaiņas un starprobežu neformālās izglītības programmas (rodot atbalstu no starptautiskajām programmām un tīklošanas aktivitātēm, organizējot pasākumus un apmācības starptautiskai pieredzei, īstenojot starprobežu projektus)
6. Nodrošinot aktivitātes bērniem un jauniešiem (finansējot brīvā laika pavadīšanas centru darbību, organizējot brīvā laika aktivitātes, nometnes)

Mācības 100% Youth City tika finansētas ar Eiropas Komisijas „Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Filma "Lustrum"

Ginta Grūbes dokumentālā filma
LUSTRUM
KC "Kamarde" 18. janvārī plkst. 18.00
Ieeja: 2,00€

Filmas “Lustrum” anotācija: 1991. gadā puča laikā tika pārņemta daļa no VDK arhīviem Latvijā, tostarp arī vairāk nekā 4300 aktīvo aģentu kartotēka. Vairākus gadu desmitus tās publicēšanu vilcināja, līdz pirms četriem gadiem politiķi nolēma līdz 2018.gadam uzdot vēsturniekiem arhīvus izpētīt un tad publiskot.

Lustrācija (Lustrum) bija viens no valsts pārvaldes principiem Romas impērijā, kas noteica, ka, mainoties valsts pārvaldei, iepriekšējās varas pārstāvji ceremoniāli atzīstas visos grēkos un zvēr uzticību jaunajai varai.

Filma stāsta par VDK darbības metodēm 80. gados un 90. gadu sākumā, liekot izprast padomju totalitāro sistēmu, kas Latvijas inteliģences ziedam vēl aizvien liek analizēt, melot, nožēlot, atzīties, taisnoties vai skaidrot.

Īss ieskats filmā https://www.youtube.com/watch?v=rltg7UfOWtc

Filma "Mērijas ceļojums"

Filma "Mērijas ceļojums"
Kultūras centrā "Kamarde"
13. janvārī plkst. 17.00
Ieeja: bez maksas

https://www.youtube.com/watch?v=ZOEPCEWL6d4

Galv. lomā: Daiga Kažociņa
Kristīnes želves filma

BEZ VIŅAS LATVIJAS MUZEJI BŪTU TUKŠI

Latvijas simtgades filma